Runas uzbūve

Pirms uzsākt runu, vajadzētu pārdomāt savu iespējamo runu vai gatavot tās rakstisku uzmetumu, ikvienam oratoram ir sev jāuzdod 4 pamatjautājumi un uz tiem jāatrod arī atbilde:
Kāpēc es runāju?
Kāpēc es runāju par šo tēmu?
Kāpēc par šo tematu es runāju šai auditorijai?
Kāpēc par šo jautājumu es runāju ar šo auditoriju šodien?
Tā runas procesā tiek akcentēts informācijas pārraides un uztveres divpakāpju princips:
Kas tiek pateikts ( temats – runas saturs)
Kā tiek pateikts ( mērķis – runas izteiksme).

Plāns

Plānu veido daļas, kas atklājās nodaļās, apakšnodaļās, atsevišķos jautājumos utt., taču plāna elementu nedrīkst būt par daudz, jo tad var rasties satura sadrumstalotība, kas izjauc domas izklāsta loģiskumu un satura uztveri.

Ievads

Ievadam ikvienā runā ir īpaša nozīme un tā ir viena no visgrūtāk īstenojamām plāna sadaļām. Tam jābūt interesantam un aizraujošam, un tajā nepieciešams īsi pieteikt, formulēt un sīkāk paskaidrot savu runas tematu, norādīt uz iztirzājumā, apceramā jautājuma svarīgumu, kā arī uz to, kas oratoru pamudinājis izteikties. Bez informējošas funkcijas ievadam piešķirams arī saziņas partneru psiholoģiski vienojošā funkcija.…