Narcistiski traucējumi

Nobeigums
Narcistisku personību raksturo paradoksāla šķelšanās starp diviem pretējiem poliem. Viens no tiem ir milzīgs, bet otrs – naida un sarūgtinājuma pilns.
Cilvēkiem, kam raksturīgas tādas problēmas, mēdz būt dažādas spējas un talanti, un reizēm viņiem piemīt īpašs starojums, parasti arī fiziska pievilcība. Spēcīgā mērķtiecība palīdz daudz sasniegt savā jomā. Viņus mēdz uzskatīt par laimīgiem, jo sociāli panākumi parasti tiek pielīdzināti psihiskajai veselībai.
Bērna pirmajos dzīvības gados nozīmīgs process ir dominējoša narcisma attīstība, t. i., sevis mīlē¬šana. Galvenā nozīme ievainotā narcisma restaurēšanā ir:
• neierobežotai mātes (tēva) mīlestībai.
• mātes neprasmes dažādu iemeslu dēļ pareizi izprast bērna vajadzības vai atsaukties uz tām.
• audzināšanas situācija, kad starp vecākiem trūkst vienotības.
Narcistisko personu tuvumā paliek arvien mazāk cilvēku, jo tās nespēj saglabāt dziļas, tuvas attiecības savu izmantotājīpašību dēļ. Slepena nenovīdība pret tiem, kuri dzīvo pilnskanīgu dzīvi, žultainība, iejūtības trūkums reizēm slēpjas aiz valdzinošas ārienes un var radīt smagas problēmas citiem. Augsts sabiedriskais stāvoklis, liela alga un vadošā loma izteikti narcistiskām personām atsver to, ko nedod personīgā izaugsme un ģimenes saskaņa.
Narcistiskas personas pie ārsta parasti ierodas pieaugoša naidīguma, sarūgtinājuma un vientulības dēļ. Tas notiek ap 40-50 gadiem vai vēlāk. Novecošana šīm personām ir mokoša, apskaužot gan savu bijušo, gan citu cilvēku jaunību izmisumā par savu iekšējo vienaldzību un vēsumu. Apstākļos, kad narcistiskā personība tiek izaicināta vai apvainota, mēdz attīstīties depresīvi, psihotiski vai sarežģīti psihosomatiskie stāvokļi.

…