Līderības fenomens sociālajā psiholoģijā

Secinājumi
1. Vadītājs ir persona, kas oficiāli veic grupas vadīšanas un tās darbības organizēšanas funkcijas. Līderis ir grupas loceklis, kurš spontāni ir izvirzījies neformālā vadītāja lomā noteiktās situācijās, lai organizētu cilvēku attiecības un kopīgu darbību.
2. Līderība ir grupas mērķiem atbilstoša, pozitīvi motivējoša ietekme uz grupas locekļu domām, jūtām un uzvedību, tā raksturo līdera un viņa sekotāju mijiedarbību.
3. Pastāv vairākas līderības teorijas. Lidera īpašību teorija – priekšplānā izvirza līdera personību, tā individuālās īpašības un spējas. Situatīvā līderības teorija – grupa izvirza līdera lomai to cilvēku, kurš konkrētajā situācijā vislabāk spēj veikt tās funkcijas, kuras nepieciešamas grupai, lai tā sasniegtu vēlamo mērķi un saglabātu savi kā funkcionēt spējīgu organismu.
4. Līderības stils ir konkrētajam līderim tipiskā paņēmienu, metožu sistēma, ar kuras palīdzību viņš iedarbojas uz saviem sekotājiem, ietekmē viņu sociālo uzvedību. Autoritārais vadītājs organizācijā daudz strādā un spiež strādāt arī padotos, prot saprātīgi riskēt un uzņemties atbildību. Demokrātiskā stila vadītājs rada sadarbības atmosfēru grupā, stimulē radošu aktivitāti, iniciatīvu, pulcē ap sevi zinošus cilvēkus, daleģē pilnvaras un iesaista grupas locekļus lēmumu pieņemšanā. Liberālā stila vadītājs ir laipns un labvēlīgs, neierobežo podoto iniciatīvu, lauj pašiem uzņemties atbildību, grupas vadībā piedalās galvenokārt kā konsultants.
…