Stress – ar šo vārdu ikdienā mēs sastopamies visu laiku, bet vai īsti izprotam, ko tas nozīmē. Šo projektu es izvēlējos, lai saprastu un palīdzētu citiem saprast, ko nozīmē stress, kā tas izpaužas un kā ar to cīnīties.
Galvenais mērķis šajā darbā ir izzināt stresa jēdzienu, tā būtību, kāda nozīme stresa radīšanā ir skolas videi un prasībām, kā cīnīties ar tā sekām, pētīt stresa ietekmi uz cilvēka veselību.
Galvenie uzdevumi šajā darbā ir patstāvīgi strādāt ar izziņas literatūru, analizēt to, atrast svarīgāko, sistemātiski sakārtot iegūto informāciju, sastādīt darba mērķim atbilstošas anketas, izdalīt tās un apkopot rezultātus, lai varētu noteikt kura jauniešu grupa atrodas lielākā stresa stāvoklī, noskaidrot skolas kā viena no stresa faktoriem nozīmi, rast iespējamus risinājuma variantus, definēt pētījuma rezultātus.
Lai veiktu šo darbu, esmu apmeklējusi Slokas bibliotēku un Pumpuru vidusskolas psiholoģi Jungu Madaru, veicu aptauju anketēšanas formā Pumpuru vidusskolā 11.,12 kl. skolēnu vidū, kā arī veicu anketu analīzi.
Darbā izvirzīta hipotēze: Skola un ārpusskolas nodarbības ir stresu izraisošs faktors skolēniem, kuri apzinīgi cenšas veikt pienākumus un ir aktīvi.
Es šim darbam galvenokārt literatūru ieguvu no interneta, no psiholoģijas jautajumiem veltītas literatūras. Internetā šīs informācijas bija daudz, bet pārsvarā vienveidīga, turpretim grāmatās informācijas nav daudz, bet tā ir atšķirīgāka un plašāka nekā internetā. Kā būtisku izziņas avotu izmantoju H. Seljē grāmatu „Mana mūža stress”, visai precīza un atbilstoša pētījuma tēmai informācija atrodama nozares žurnālos „ Psiholoģija ģimenei un skolai”. Būtisku pētījuma daļu veido aptaujas gaitā iegūtā informacija.
H. Seljē ir teicis: „Stress mūs neatstāj visu laiku, kamēr esam pakļauti nespecifiskai prasībai, vienalga, vai tā būtu īslaicīga vai ilgtu daudzus gadus.”…
