Id, ego un super-ego

Id, Ego un Super-Ego
Id (izrunā, pretēji izplatītajam uzskatam angliskoti "Ai-dī", pareizi ir latīniski "Id"), Ego un Super-Ego ir 3 dažādi psihes līmeņi, kurus 1923. gadā ieviesa psihoanalītiķis Zigmunds Freids. Šo terminu mērķis ir uzsvērt atšķirību starp cilvēka apzinātām un neapzinātām darbībām. Augstākais līmenis Id satur sevī visu apzināto, Ego satur lietas, kuras ikdienā cilvēks neapzinās, taču saprot, bet Super-Ego līmenis pārzina visu pilnīgi neapzināto un slēpto cilvēkā.
Id
Id pārstāv visu bioloģisko. Id līmenis ir nepārtraukti apzināts cilvēkā. Id pamatfunkcija darbojas uz "baudas principa" ("pleasure princip"), tas ir, domas, ka cilvēks dzīvē cenšas iegūt baudu. Savas teorijas agrākajās stadijās Freids uzskatīja, ka tikai seksuālā enerģija, jeb, libido (dzīves instinkts) ir vienīgais enerģijas avots Id līmenim. Tas arī izskaidro, populāro viedokli, ka psihoanalīze ir pārāk koncentrēta uz cilvēka seksuālo dzīvi. Taču pēc Pirmā Pasaules kara postījumiem Freids atklāja, ka Id vada arī vēl viens enerģijas avots, jeb dzinulis. Viņš piedāvāja "thanatos" - nāves instinktu. Šis nāves instinkts atbild par cilvēces vardarbības izpausmēm. Tātad Id, cilvēka apziņas līmenis, darbojas ar šiem diviem instinktiem. Ir interesants novērojums, ka mūsdienu populārākās izklaides (Holivudas kino, videospēles, Amerikas popmūzika un tagad arī populārākā literatūra) visspilgtāk pārstāv tieši šīs abas intereses.
…