Kāds modelis ir bijis ģimenē, tādu visdrīzāk veidos arī jaunā māmiņa. Ja viņa ir bijusi ļoti patstāvīga, viņai šķitīs, ka arī viņas bērniem ir jābūt tādiem, ka nedrīkst atsaukties uz visām bērna iegribām, kaut viņš varbūt vēl nesaprot no dzīves, kas ir labs, kas slikts, ko drīkst darīt, ko nē. Arī vecāku šķiršanās var atstāt negatīvu ietekmi uz bērniem, jo bērni parasti domā, ka tas ir noticis viņu dēļ, viņi vaino sevi, viņi sāk uzskatīt, ka nav vajadzīgi saviem vecākiem – bēg no mājām, domā par pašnāvību. ..visdrošākais atbalsts ir tuvākie ģenētiskie radinieki. Ja vistuvākajiem radiniekiem – vecākiem – tu neesi vajadzīgs, ar tevi kaut kas nav kārtībā, jo radnieciski attāliem un svešiem tu esi vajadzīgs vēl mazāk. Ja šķiršanās iemesls ir neglābjams, vecākiem ir jāspēj paskaidrot bērniem, kāpēc tā noticis un neļaut viņiem dzīvot ar vainas izjūtu.
Par varas dziņu autors min, ka jau no bērnības zēni un meitenes uzvedas atšķirīgi: zēni ir agresīvāki un vairāk konkurē, kamēr meitenes vairāk orientējas uz attiecībām un pakļaujas. Pētījumi liecina, ka zēnu un jaunu vīriešu agresiju, varas spēles, izteiktāka kriminalitāte un dzimumdziņa saistīta ar lielāku testosterona daudzumu. Sievietēm testosterons ir salīdzinoši mazā daudzumā, tāpēc viņas pēc dabas ir maigākas būtnes. Vīriešiem liekas nozīmīgs sociālais atzinums, apbrīna, tāpēc viņi cenšas būt pārāki par sievietēm un vēlas sasniegt augstākus mērķus. Ja sociālais statuss un atzinums ir zems, viņiem rodas aizvainojums un dusmas, bet ja tas tiek atzīts vīrietis gūst patiesu prieku, ir lepns un pašpārliecināts. Protams, arī sievietēm ir svarīgi, lai viņas gūtu atzinību sabiedrībā kopumā, bet viņām ir svarīga arī vēlme pēc harmonijas un atzinības pašai pret sevi.
Izlasot šīs nodaļas par mīlestību, piekrītu, ka daudz kas balstās uz iedzimtību, bet uzskatu, ka ir lietas, kas veido priekšstatu par attiecībām, par attiecību veidošanu, par mīlestību pēc ģimenes modeļa, pēc vides un kultūras, kurā cilvēks dzīvo. Ticu, ka katram cilvēkam ir lemts satikt savu partneri, tikai vajag tam ticēt un gaidīt, nevis ielaisties gadījuma sakaros vienā pēc otra.
…
