Saziņas dalībnieku mijiedarbības nosacījumi

Auditoriju parasti raksturo atšķirības vecuma, dzimuma, profesijas, sociālā statusa, intelekta, dzīves vietas un kultūras pieredzes jomā.
Klausītājus var klasificēt pēc:
o Vecuma
o Dzimuma un seksuālās orientācijas
o Profesijas vai profesionālās darbības
o Sociālā statusa
o Intelekta un izglītības
o Dzīves vietas un kultūras pieredzes
Katrai auditorijai pastāv arī noteiktu „sociālo sankciju” sistēma, ko tā pielieto attiecībā uz oratoru.
Par klausītāju ieinteresētību parasti liecina klusums zālē. Taču tas var būt arī klausītāju garlaicības izpausme. Savu piekrišanu oratora izteiktajam viedoklim auditorija var demonstrēt aplausu vai citu apstiprinošu zīmju formā. Taču dažos gadījumos aplausiem var būt arī protesta, neapmierinātības un ironijas nozīme. Par pozitīvām oratora un auditorijas savstarpējām attiecībām parasti liecina „darba troksnis” (replikas, smiekli, jautājumi, materiāla apspriešana u.c.).
Runātājam visu laiku vajag uzturēt vizuālo kontaktu ar klausītājiem un sekot, lai viņu uzmanība ne mirkli neatslābtu. Ja ir rasta saikne ar klausītājiem, tad oratoram ir vieglāk veikt uzdevumu un sasniegt mērķi. Viņam ir jāapzinās, ka runā klausītāju dēļ, ka viņš informē un atbalsta, nevis viņus pagodina ar savu klātbūtni.
…