Citas personas uztvere, atribūcija un sociālie spriedumi

Neatbilstošu īpašību labāku iegaumēšanu nosaka tas, ka šāda veida informācija prasa papildu apstrādi. Taču arī atbilstošu informāciju atcerēties vieglāk ir tāpēc, ka tā nāk no jēgpilnas zināšanu struktūras. Esošā kategorija aktivizējas tajos pašos apstākļos, kādos tā tika apgūta, un šādi apstākļi nodrošina vieglāku atcerēšanos.
Slēdziens no atcerēšanās atšķiras ar to, ka atcerēšanās ir jau iegūtās informācijas atsaukšana atmiņā, savukārt slēdzieni ir jaunradīta informācija. Negatīvai informācijai ir lielāka nozīme sociālajos spriedumos nekā pozitīvai tāpēc, ka negatīva uzvedība tiek skaidrota tikai ar negatīvām īpašībām, bet pozitīva uzvedība uztverē var tikt saistīta gan ar pozitīvām, gan neitrālām vai pat negatīvām īpašībām.
Kognitīvā procesa galarezultāti ir spriedumi un lēmumi. Cilvēki reaģē nevis uz sociālo realitāti kā tādu, bet gan uz šīs realitātes subjektīvo interpretāciju - saviem spriedumiem par šo realitāti. Sociālos spriedumus lielā mērā veido spriedumu heiristikas - kognitīvie līdzekļi, kas ļauj indivīdam maksimāli ekonomiski un īsā laikā izdarīt vairāk vai mazāk ticamus spriedumus.
Heiristikas palīdz operatīvi orientēties sadzīviskās situācijās, bet bieži vien rada maldīgus priekšstatus vai liek izdarīt kļūdainus secinājumus. Līdzīgi var teikt arī par stereotipiem un aizspriedumiem.
…