Harizmātisku personību komunikatīvās spējas

Vārds harizma skaidrojošā vārdnīcā skaidrots kā: 1. Dieva žēlastība, īpaša labvēlība, 2. kādas personas (piem., vadoņa) autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām - spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju. Abiem šiem skaidrojumiem var pilnīgi piekrist, jo viena no harizmātisku cilvēku vienojošām, īpašībām ir „dvēseles gaišums”. Otrs ar ko aizrauj šie cilvēki ir viņu māksla izturēties situācijās – runas veids, kustības, izvēlētie vārdi. Šos cilvēkus ir patīkami just sev blakus, dzirdēt kā viņi prot uzrunāt un arī uzklausīt, kas ir ne mazāk svarīga par prasmi atrast īstos vārdus konkrētā situācijā. Šie cilvēki prot „paņemt” ar savu balss tembru, intonāciju, šarmu. Šī ir mistiska īpašība – lieliski uzklausīt, likt apkārtējiem justies labi savā tuvumā. Harizmātiskas personības spēks iezīmējas ar neparastām spējam un pievilcību publikas acīs, tajā slēpjas kaut kas tāds, kas liek citiem noticēt un pakļauties. Šī vara nav iespējama bez komunikatīvajām spējām un līderis izmanto valodu kā vienu no noteicošajām komunikatīvajām spējām, ne tikai tādēļ, lai pavēlētu, bet arī tādēļ, lai veidotu savu tēlu, kuru publika vārētu cienīt un mīlēt. Harizmātiskas personas aizrauj ar savu šarmu, savu izturēšanos, kustībām, runas veidu, acu skatienu.