2. Teorētiskā daļa
Ideja par dažādiem darbinieku piesaistes veidiem uzņēmumā parādijās 1961. gadā. To aizsāka organizāciju sociologs Amitai Etcioni (Reņģe; 2007). Īsi pēc tam parādījās jēdziens par lojalitāti pret organizāciju. Vienkārši skaidrojot, lojalitāte pret organizāciju ir uzticība organizācijaas mērķiem un vērtībām. Būt gatavam pūlēties organizācijas labā (Haslam, 2004:46). Lojalitāte var būt pret jebko, taču visparīgi pieņemts lojalitāti izdalīt piecos veidos:
1.Darba kā pašmērķa uztvere (”protestantiskā darba ētika”, Vēbers)
2.Uzticība savai karjerai (arī lojalitāte pret profesiju)
3.Cieša iesaistīšanās savā darbā (arī iekšējā motivācija)
4.Lojalitāte pret organizāciju
5.Lojalitāte pret arodbiedrību
Taču mēs savā darbā pētījām tikai darbinieku lojalitāti pret organizāciju. Sākotnēji lojalitāte pret organizāciju tika pētīta, uzdodot jautājumus par nodomiem palikt organizācijā vai arī aiziet no tās (Rusbult & Farell, 1983), kā arī izmanojot speciāli šim nolūkam radītas aptaujas anketas. No šiem rezultātiem ieguva, ka lojalitāte ir lielāka, ja darbiniekiem ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā (Mohrman, 1986). Lielāka lojalitāte arī novērojama gados vecākiem darbiniekiem, saistībā ar to, ka organizācijai pievienojas gados jaunāki darbinieki ar ”svaigākām” zināšanām, un to, ka ar jauna darba atrašanu varētu rasties lielas grūtības.…