Galvenie secinājumi.
1.Mūsu empīriskajā pētījumā VPTP aptaujā statistiski būtiskas dzimumatšķirības neparādījās.
2.PPTP aptaujā parādījās statistiski būtiskas dzimumatšķirības. Pēc t kritērija vīriešu grupai ir augstāki rādītāji(M=34,67) nekā sieviešu(M=31,5). Tātad mūsu izlasē vīriešiem ir augstāka personīgā pārliecība par taisnīgu pasauli nekā sievietēm
Diskusija.
Analizējot un apkopojot iepriekšējo pētījumu rezultātus par dzimumatšķirībām taisnīgas pasaules uztverē, nācās konstatēt, ka rezultāti ir pretrunīgi. Ir pētījumi, kuros dzimumatšķirības parādās - vīrieši daudz lielākā mērā nekā sievietes ir pārliecināti par taisnīgu pasauli (O`Connor, Morrison, McLeod & Anderson, 1996). Ir pētījumi, kuros neparādās statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības taisnīgas pasaules uztverē (Mahler et al.1981; Ma & Smith 1985; Furnham 1985; Furnham & Gunter 1984; Heaven & Connors 1988; Durm & Stowers 1998).
Mūsu pētījuma rezultāti saskan ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem. Līdzīgi kā Adrian Furnham (2001) pētījumā, VPTP mēs statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības nekonstatējām, un mūsu izlases rezultāti tieši sakrita ar Izraēlas rezultātiem (Izraēlas vīriešu izlasē bija augstāki pārliecības par taisnīgu pasauli rādītāji nekā Izraēlas sieviešu izlasē.) Konstatējām, ka respondentu atbildēs VPTP aptaujā neparādās statistiski nozīmīgas dzimumasšķirības, savukārt PPTP aptaujā ieguvām statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības. Vīriešu grupā statistiski nozīmīgi pasauli vērtē kā taisnīgāku.
Nākotnē var pētīt sieviešu un vīriešu dzimumlomu iespējamo saistību ar pārliecību par taisnīgu pasauli. Šāda kompleksa aptauja (vai abi instrumenti kopā), būtu orientēta tieši uz to, lai noskaidrotu, cik taisnīgi ir sabiedrībā pieņemtie dzimumlomu uzstādījumi, vai pastāv dzimumatšķirības to vērtējumā (piem. sievietes lielākā mērā nav apmierinātas ar savas dzimumlomas pienākumiem nekā vīrieši).
Mūsu pētījumā iegūtos datus varētu arī apvienot ar kādu eksperimentālu pētījumu (plaši izmantota prakse akadēmiskajos pētījumos). Interesants būtu eksperiments, kurā vispirms tiktu mērīts pārliecības par taisnīgu pasauli līmenis, un pēc tam eksperimentējamo pakļautu kādai manipulācijai, kurā viņš ir bezspēcīgs. Tādējādi būtu iespējams ar objektīviem parametriem mērīt paļāvības līmeni pozitīvam iznākumam situācijās, kuras paši nevar kontrolēt.
Vēl varētu veikt kādas izmaiņas ar izlases mainīgajiem: izvēlēties cita vecumposma respondentus; pārbaudīt izglītības līmeņa saistību ar pārliecību par taisnīgu pasauli; protams, ka varētu veikt pētījumu lielākā izlasē. Domājams, ka visos šajos gadījumos rezultāti būtu citādāki, nekā mūsu iegūtie.
.
…
