Uzvara pār sarunbiedru sākas ar tā emocionālā līdzsvara izjaukšanu. Jāmēģina izsaukt tā dusmas , apjukumu , uztraukumu , izmisumu , kaunu un tamlīdzīgus emocionālus stāvokļus. Pretinieks, kurš sadusmots , kritis izmisumā , apjucis, pasauli vairs neuztver objektīvi.
Smiekliņi , apvainojumi, piebildes.
Sarunbiedru viegli izvest no pacietības , to it kā nejauši aizskarot ar smiekliņiem , piebildēm , dažām frāzēm , piemēram : ‘’Blēņas !’’, ‘’Tukšas runas !’’ utt. Jo augstprātīgāks, lepnāks, iedomīgāks būs sarunbiedrs, jo ātrāk tas zaudēs galvu un pašsavaldīšanos.
Nesaprotami vārdi un svešvārdi .
Nesaprotamu vārdu un svešvārdu lietošana manipulatoru parādīs it kā kompetentāku , profesionālāku , zinošāku , bet apspriežamo tēmu ievērības cienīgāku. Pieredzes nabagāks oponents šādi var tikt iedzīts strupceļā. Tas sāks uztraukties, izvairīties no neizdevīgās tēmas vai noslēgsies sevī , līdz ar to piekāpsies un atdos vārdu citam.
Ātrs runas temps.
Vārdu straumes apmulsina sarunbiedru un rada tam diskomfortu.
Novirzīšanās no sākotnējās tēmas .
Strīda dalībnieki apzināti vai neapzināti novirza sarunu no sākotnējās tēmas. Bieži vien šī manipulācija notiek nejauši sarunas dalībnieku haotiskās domāšanas un vājās pašdisciplīnas dēļ.
Oponenta domu uzminēšana.
Atklāts, tiešs apstiprinājums tam, ka tik tiešām turat oponentu aizdomās par kaut ko , izjauks viņa plānus.
Mājiens par augstākstāvošu grupu interesēm.
…
