4. Sadarbība. Optimālais uzvedības veids konflikta situācijā. Raksturīgs tas, ka oponenti aktīvi meklē ceļus, lai varētu abpusēji piemēroties, respektē un izzina viens otra intereses, vajadzības un cenšas atrast sadarbības iesējas uz kopīga lēmuma pamata.
5. Kompromiss. Konflikta risināšanas taktika, kurā abas puses upurē daļu savu interešu otra labā, savstarpēji piekāpjas, apzinoties, ka abas ne tikai zaudē, bet arī iegūst, ja konflikts tiks atrisināts. Kompromisa taktika ir plaši izplatīta biznesa sfērā, draugu, laulāto vidū. (Omārova S., 2000:96)
SECINĀJUMI
Darba mērķis, apkopot svarīgāko informāciju par personības konflikta īpatnībām, ir sasniegts.
Autore apskatījusi vairākas konflikta definīcijas, kuras pēc būtības ir vienādas. Nelielās atšķirības konfliktu definīcijās rodas atkarībā no vides kādā rodas konflikts. Atšķirība ir starp darba vides konfliktu definīcijām un konfliktu definīcijām, kas attiecas uz privāto dzīvi.
Darbā apkopoti vairāki konfliktu rašanās cēloņi. Autore secina, ka ikvienu konflikta cēloni ietekmē arī subjektīvi apstākļi.
Darbā apskatīti tādi konflikta veidi kā iekšējais konflikts, starppersonu konflikts. No sterppersonu konfliktiem sīkāk apskatīts starppersonu konflikts grupā.
Uzmanība pievērsta arī konfliktu risināšanas modeļiem. Liela atšķirība ir starp konflikta risināšanas paņēmieniem oficiālajā un neoficiālajā līmenī. Autore secina, ka tie konfliktu risināšanas paņēmieni, kuri ir visefektīvākie privāto konfliktu risināšanai, nebūs piemēroti lietišķo konfliktu risināšanai un otrādi.
Darbā izmantotas vairākas sociālās psiholoģijas speciālistu grāmatas. Informācija ņemta no tādu autoru darbiem kā S. Omārova un A. Vorobjovs. Lai darbs būtu precīzāks izmantota arī informācija no grāmatām par saskarsmi darba vietā.
Autore uzskata, ka darbā apkopotā informācija veiksmīgi parāda personības konfliktu īpatnības.
…
