Teorijas
George Peter Murdock (1949) salīdzinājis ģimenes struktūru 250 sabiedrībās, ietverot gan nelielas pirmatnējas mednieku sabiedrības, gan attīstītas industriālas sabiedrības. Secinājis, ka ģimene ir vispārēja. Ģimeni definēja kā sociālu grupu, ko raksturo kopīga dzīves vieta, ekonomiska kooperācija un atražošana. Tā ietver abu dzimumu pieaugušus cilvēkus, vismaz diviem no tiem ir sociāli atzītas seksuālas attiecības, un vienu vai vairākus bērnus, pašu vai adoptētus. Ģimenes struktūra dažādās sabiedrībās ir atšķirīga. Mazākā ģimene ir nukleārā ģimene – vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni. Lielāku struktūru sauc par paplašinātu ģimeni, tā var būt vertikāli paplašināta (vairākas paaudzes) un horizontāli paplašināta (vecāku paaudzē, piemēram, vīra brālis vai otra sieva). Mērdoks izdalīja 4 pamatfunkcijas: seksuālā, reproduktīvā, ekonomiskā un audzināšanas. Šīs ģimenes funkcijas ir svarīgas kā indivīdiem tā sabiedrībai.
Funkcionālisms analizē ģimeni ASV sabiedrībā. Izdala 2 vispārējas ģimenes pamatfunkcijas: bērnu primārā socializācija un pieaugušo personības stabilizēšana. Primārā socializācija notiek agrīnajā bērnībā, sekundārā socializācija – vēlākajos dzīves gados. Primārā socializācija ietver sabiedrības kultūras internalizēšanu un personības strukturēšanu. ASV sabiedrībā tiek akcentētas tādas personības īpašības kā neatkarība un motivācija uz sasniegumiem. Ģimenes ir „kā fabrikas, kas ražo personības”. Stabilizācija attiecas uz emocionālo drošību, ko laulāts pāris nodrošina viens otram. Īpaši svarīgi tas ir nukleārajai ģimenei, kur citas radniecības saites ir vājas. Stabilizējoša ir arī vecāku loma, bērnu socializēšanas pienākumi liek vecākiem būt atbildīgiem. Kritika: apskata tikai pozitīvos ģimenes funkcionēšanas aspektus. Priekšstats par ģimeni balstīts uz ASV vidusšķiras ģimeni. Ģimeni aplūko atrauti no citiem sociālās dzīvas aspektiem.
…
