Bezapziņas apveidā tiek ietvertas psihiskās izpausmes, kas izpaužas sapnī; atbildes reakcijas, kuras izaicina nemanāmo, bet reāli darbojošajiem kairinātājiem; kustības, kas ir bijušas apzinātas, bet pateicoties atkārtojumam automatizējušās un tāpēc kļūst neapzinātas; dažādi stimuli darbībā, kuros nav apziņas mērķis, u.c. Bezapziņa ir tik specifiska cilvēka psihiskajās izpausmēs, tāpat kā apziņa.
Bezapziņa veido zemāko psihes līmeni. Bezapziņa – tas ir psihisko procesu, aktu un stāvokļu apkopojums, ierobežojot iedarbību, kuru ietekmē cilvēks nedod sev atskaiti. Esot psihiskam, bezapziņa sniedz tādu atspoguļojuma formu darbībām, kuru ietekmē tiek zaudēta orientācija laikā un darbības vietā, tiek traucēta runas uzvedības regulācija. Bezapziņā, atšķirībā no apziņas, nav iespējama mērķtiecīga kontrole pār izdarītām darbībām un to rezultātu novērtēšana.
Secinājumi.
Aplūkojot visu teoriju kopumā nevar izdalīt cilvēka psihiskos procesus un uzvedību tikai kā apzinātu vai bezapzinātu. Starp apziņu un bezapziņu pastāv mijiedarbība, kura regulē cilvēka uzvedību un psihiskos procesus. Katrā noteiktajā stāvoklī apziņa vai bezapziņa izpaužas spilgtāk. Bet tā kā bezapziņa ir cilvēka iekšējais virzošais spēks, tad tās izpausmes iet caur apziņu, psihiskajiem procesiem un uzvedību. Tāpat visi psihiskie procesi iet caur apziņu. Esot vienotībā, apziņa iespaido uz apzināto kā līdzeklis tiem procesiem, kuri netiek apzināti. Bet tik un tā neapzinātais atrodas apziņā, un tas tiek pārbaudīts ar uzmanības pārmaiņu veidā. Uzmanības laukā var būt ņemti tie momenti apziņā, kuri līdz tam netika apzināti. Tātad, apzinātais un neapzinātais pastāvīgi vijas caur apziņu un domu kustība saistīta ar šo attiecību vienam pret otru pastāvēšanu.
…
