Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
5,49 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:696007
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 25.02.2007.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 16 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
1.  Iedarbīga reklāma    4
2.  Ģimenei adresētās reklāmas    6
2.1.  Sievietes    7
2.2.  Vīrieši    7
2.3.  Bērni    7
2.4.  Pusaudži    9
  Secinājumi    10
  Praktiskā daļa    11
  Secinājumi    27
  Nobeigums    28
  Literatūras saraksts    29
  Anotācija    30
Фрагмент работы

Šobrīd ir novērojama tendence tirgū izmantot reklāmas, kas tiek adresētas ģimenei, turklāt tās atstāj lielu iespaidu uz naudas tērēšanas tradīcijām. Ģimenes lielu daļu sava brīvā laika pavada iepērkoties, tērējot naudu par precēm un pakalpojumiem, ko viņi ir redzējuši un dzirdējuši dažādās reklāmās. Pēdējā gada laikā ir palielinājusies ģimenei adresēto reklāmu loma un to izmantojums tirgū. Lai noskaidrotu, kas pamudina ģimenes pakļauties reklāmu vilinājumam, ir svarīgi veikt šo pētījumu. Par šo tēmu ir ļoti maz teorētiskās informācijas, un vēl mazāk pētījumu, tādēļ iegūtā informācija būs nozīmīga, lai izprastu pašreizējo situāciju. Šis pētījums būs noderīgs reklāmas psihologiem, ģimenēm un tirgus dalībniekiem. Izvēlējos pētījuma tematu :”Ģimenēm adresētās reklāmas un to iedarbīgums”.
Hipotēze: Tirgū izmantotās ģimenei adresētās reklāmas maina ģimenes budžeta izlietojumu. Savā pētījumā centīšos noskaidrot, vai ģimenes maina savu izdevumu izlietojumu un kādā veidā.
Pētījuma priekšmets: Reklāma, cilvēku uztvere, attieksme pret ģimenei adresētajām reklāmām, ģimeņu rīcība pēc reklāmas redzēšanas.
Pētījuma mērķis: noskaidrot kā ģimenes cilvēki reaģē uz ģimenēm adresētajām reklāmām, kas tiek izmantots reklāmā, lai iedarbotos uz ģimeni.
Pētījuma uzdevumi: izpētīt teorētisko literatūru par cilvēka uztveri un īpatnībām, reklāmas uzdevumi, izstrādāt anketas, to analīze, secinājumu izstrāde.
Reklāma [lat. reclamare – skaļi kliegt] – saziņas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu populāru; apmaksāts vai citādi atlīdzināts publisks, popularitāti vai pieprasījumu veicinošs paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, uzņēmumiem, personām; paziņojums par organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem.
Reklāma līdz tās klausītājiem un vērotājiem nonāk ar dažādu līdzekļu palīdzību. Līdzās masu informācijas līdzekļiem – radio, televīzijai, laikrakstiem, žurnāliem un reklāmas lapām, izmanto arī pastu, dažādus transporta līdzekļus, audio reklāmas, vitrīnas, plakāti, izkārtnes, gaismas izkārtnes, preču iesaiņojums, preču un firmas zīmes un citus līdzekļus.
Sociālā dzīve un gaume tika radikāli ietekmētas ar komerciālās televīzijas parādīšanos 1955.gadā, kad samazinājās kino loma. Televīzija bija jaunums, kas ieintriģēja daudzus, tādēļ viss redzētais tika uztverts ar lielu sajūsmu cilvēki vēlējās līdzināties aktieriem, tika ņemta vērā tur redzētā apģērba gaume un ēšanas paradumi. Mūsdienās reklāmas loma aizvien pieaug. Speciālisti, kas darbojas šajā nozarē veic tirgus pētījumus un izstrādā jaunas un kvalitatīvas metodes potenciālo pircēju ietekmēšanā. Izpētot sīkāk gan cilvēku iepirkšanās tradīcijas, gan psiholoģisko ietekmi ir iespējams noteikt, kā sasniegt noteiktu mērķa auditoriju, tai skaitā arī ģimeni. Tai adresēto reklāmu izmantojums tirgū pieaug, jo šīsdienas pasaulē, kad sanāk aizvien mazāk laika pavadīt kopā, cilvēki meklē alternatīvas – kopā iepērkas, kā arī vēlas iegādāties preces, ka domātas visai ģimenei.
Patērētājs ne vienmēr pats var saistīt savas vajadzības ar nepieciešamību iegādāties noteiktu produktu. Dažkārt viņiem reklāmā ir jāparāda, ka produkts varētu apmierināt viņa vajadzības. Piemēram, ja sieviete grib būt laba nama māte, tad viņa pievērsīs uzmanību buljona kubiņu reklāmai, tādā pat veidā tiek pievērsta jauno māmiņu uzmanība pamperu reklāmai.
Katru dienu mēs tiekam “bombardēti” ar visdažādāko formu, veidu, krāsu reklāmām: radio, TV, žurnālos, avīzēs, pasta kastītēs, sabiedriskajā transportā, ielu reklāmās. Katram no reklamētajiem produktiem tiek izvēlēts noteikts medijs, ar kura palīdzību tiek ietekmēti cilvēki. Tāpēc ir ļoti svarīgi precīzi noteikt mērķa auditoriju, lai varētu izstrādāt pēc iespējas iedarbīgāku reklāmu. To var iedalīt grupās pēc reklāmas orientācijas. Viena no tām ir orientēta uz patērētāju, tiek apzinātas patērētāju slēptās vēlmes un vajadzības, izmantojot cilvēku fantāzijas un zemapziņas tieksmes. Cilvēku darbības pamatā ir noteikti motīvi, kas virza uz noteiktiem mērķiem. Reklāmas mērķis ir padarīt cilvēku par pircēju. Viņam jāizjūt, ka tieši reklamējamās preces trūkst. Savas vajadzības cilvēks aizvien cenšas apmierināt, un tādēļ, ja reklāmai ir pareiza psiholoģiska ievirze, tās rezultātā viņš kļūst par pircēju [22.,2]
Reklāmas tiek labāk pamanītas, ja tās ievieto starp citām, ne līdzīgu preču reklāmām. Jo lielāks ir reklāmas laukums, jo efektīvāka būs reklāma. Turklāt “krāsainas reklāmas lasa par 50% vairāk cilvēku, nekā tādas par melnbaltas reklāmas”. Potenciālo pircēju uzmanība tiek pievērsta ar skaļu skaņu un spilgtu krāsu palīdzību, tomēr šim reklāmām jābūt arī saturīgām un atbilstošām realitātei. Cilvēki vairāk uzmanību pievērš tiem stimuliem, kas kontrastē ar apkārtējo vidi un izceļas uz to fona. Kustīgi objekti pievērš vairāk uzmanību, nekā to dara statiski attēli.
Jo aktuālākas kādas vajadzības, jo reklāmas piedāvājums rada pārliecinošākas ilūzijas, ka varēs tās apmierināt, un šīs hipotēzes cilvēki pieņem par patiesību. Varētu teikt tā, cilvēks redz reklāmā to, ko vēlas.
Īpaši tiek domāts par reklāmām, kas adresētas ģimenēm. Ja cilvēkam izveidojas pozitīvs perceptīvais tēls jeb priekšstats par kādu produktu, viņš to lietos, ja negatīvs – nelietos. Emocijas bieži vien ir labākais veids, kā mainīt pārliecību: 1) izraisot pozitīvas domas un tādējādi samazinot pretargumentu skaitu 2) pozitīvas izjūtas, saistītas ar reklāmu, atsauc atmiņā citas pozitīvas izjūtas, kas cilvēkam ir bijušas (“Werters Original” konfekšu reklāma, kur vectētiņš cienā mazdēlu). Šāda veida reklāmas iedarbojas uz ģimeni vairākās paaudzēs. Piemēram, pēc McDonald reklāmas ar laimīgas ģimenes ainiņām, ģimenei McDonald apmeklējums izsauc pavisam savādākas izjūtas, nekā tās būtu, ja reklāma nebūtu bijusi. Viņu emocijas ir transformējušās un kļuvušas tuvākas tam šablonam, ko demonstrē reklāma. Transformētās emocijas uzlabo, padara pozitīvāku attieksmi pret marku un palielina tās nozīmi patērētāja apziņā. Reklāma dod vairāk emociju kā realitātē sniedz produkts. Visbiežāk šādam nolūkam izmanto t.s. “dramatisko reklāmu” – atspoguļo kādu situāciju, kurā cilvēks var iedzīvoties reklāmas tēlos, izjust to emocijas un rūpes. Jāievēro secīguma princips, nedrīkst mainīt pamatkoncepciju, vēlams, lai tā tiktu saglabāta pat vairākus gadu desmitus. Var izmantot vienas koncepcijas dažādas variācijas, bet tā, lai izsauktu vienas un tās pašas izjūtas. Reklāmā jāuzsver, jāparāda, kādas pozitīvas izjūtas saistītas ar šī produkta lietošanu. Pozitīvas emocijas reklāmā rada sentimentalitāte, ģimene, bērni, pozitīva attieksme pret sevi, laimīgi laulātie pāri, sirsnīgas attiecības, ar pozitīvām atmiņām saistītas situācijas (brīdis, kad bērns sāka staigāt kājām).…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация