Nobeigums un Secinājumi
Tātad no četriem izmantotajiem literatūras avotiem es uzzināju, ka katrā no mums iekšā mīt intuīcijas liesma. Tikai ir viens, bet.... Katram no mums ir jāprot atmodināt šo intuīcijas liesmu spēcīgākā degšanas procesā. Taču ne visi mēs to protam un apzināmies un tāpēc daudziem sanāk šo liesmu noslāpēt. Un tāpēc pasaulē tik dēļ šī, ka mēs neprotam intuīciju katrs atmodināt sevī notiek dažādas kataklizmas, jo intuīcija katra cilvēka dzīve veic noteiktas funkcijas, pat no mūsu iepriekšējām dzīvēm.
Secinājumi:
• Intuīcija ir noietās pieredzes, arī iepriekšējās dzīves, atmiņa.
• Dvēseles redzes punkts.
• Patiesības ceļš mūžīgajā izziņas gājumā.
• Gaišzināšana.
• Informācijas enerģētiskais kanāls, kur ķermenis to lasa fiziskā (ideomatorā) līmenī; sirds vērtē garīgajā (astrālajā) līmenī, bet doma „lasa” informāciju bez loģiska pamatojuma mentālā līmenī.
• Tā attīstās tikai konkrētā cilvēka uztveres pieredzē.
• Tā ir ceļš uz sevi. Bez tās nav iespējama dvēseles evolūcija.
• To spēj attīstīt tas, kurš prot mīlēt un priecāties, kas iekšēji noskaņots un nododas iemīļotajai lietai, kas ir aizrautīgs un ideālu pārņemts, kura domas nesvaidās no vienas problēmas uz otru, bet gan tiek sirdī izauklētas.
• Attīstīta intuīcija spēj apturēt ikkatru slimību, izārstēt ikvienu slimību.
• Tā saglabā veselību, pagarina jaunību un dzīves ilgumu, vērš cilvēku interesantāku un neatkārtojamu visā tā daudzveidībā.
• Intuīcija ir kompass, kas rāda ceļu dzīvē.
• Intuīcija ir psihotreniņš.
…
