Saziņas struktūras izpratne

Katrs cilvēks dzīvo sabiedrībā, specifiskā kultūrvidē un nemitīgi , ik brīdi atrazdamies saskarsmē ar citiem. Visi cilvēka nodarbošanās veidi, sajūsmas, prieki, rūpes un sarūgtinājumi ir saistīti ar līdzcilvēkiem un norit saskarsmes kontekstā. Ir pierādīts , ka normāli attīstītam cilvēkam ir tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi ir iedzimta un instinktīva. Saskarsme tiek uzskatāma par cilvēces garīgās dzīves galveno esamības formu un vienu no senākajām un sarežģītākajām katras tautas garīgās kultūras .
Tiek nodalītas trīs galvenās strukturālos saskarsmes aspektus:
1.Komunikatīvais- saskarsme kā informācijas apmaiņa
2.Interaktīvais- saskarsme kā mijiedarbība
3.Aperceptīvais- saskarsme kā savstarpēja uztvere [1.18]
Saskarsme sevī ietver konkrētus ietekmēšanas elementus , ar kuru palīdzību cilvēks ne tikai nodod un saņem informāciju , bet arī cenšas panākt noteiktus mērķus, piemēram, ietekmēt saskarsmes partneri, saskaņot rīcību, ierosināt vai arī pārtraukt kādu no partnera darbībām.
Psihokulturālajā aspektā uzsvars tiek likts uz kognitīvajiem procesiem un to, ka saskarsmē vienlaikus darbojas cilvēka intelektuālā, emocionālā un gribas sfēra.
Informāciju saziņas procesā iespējams nodot kā tiešas saskarsmes ceļā, tā arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību, izmantojot dažādas saziņas formas, piemēram, vēstules, ziņojumus, apraksti, sarunas, apsveikumi, referāti, diskusijas, u.c.…