Neskatoties uz to, ka jebkurai organizācijai ir nepieciešama visu darbības veidu harmoniska stratēģija, tā nekad nevar būt apmierināta ar esošo stāvokli, tāpēc organizācijai regulāri jāveic nelieli pārkārtojumi. Pārmaiņas ir pastāvīga procesa koriģēšana un koordinēšana, organizācijas struktūras pārkārtošana, jaunu iespēju meklēšana.9 Pārmaiņas organizācijā saskaras ar sekojošiem iekšējās vides elementiem:
• Organizācijas mērķi – vadītājiem periodiski jāpārvērtē un jāmaina organizācijas mērī atbilstoši mērķiem ārējā vidē un pašā organizācijā;
• Struktūru – organizācijas struktūras izmaiņas attiecas uz izmaiņām pilnvaru un atbildības jomā, koordinētajos un integrētajos dienestos sadalē pa nodaļām, vadības hierarhijā, decentralizācijas un centralizācijas pakāpē. Šīs izmaiņas visvairāk ietekmē savstarpējās attiecības, veidu, kā organizācijā tiek pieņemti jauni darbinieki, un hierarhijas sistēmu uzņēmumā;
• Tehnoloģiju – tehnoloģiskās izmaiņas izriet no pārkārtojumiem uzdevumu izpildes procesā vai grafikā, jaunu iekārtu un metožu ieviešanas, normatīvu un darba rakstura izmaiņām. Šīs izmaiņas var prasīt arī struktūras un darbaspēka modifikāciju;
• Darbiniekiem – pārkārtojumi galvenokārt ietekmē darbinieku iespēju jomu. Tas var ietvert tehnisko sagatavotību, motivēšanu, līdera lomu, darba kvalitātes novērtēšanu, kvalifikācijas celšanu, darba apstākļu uzlabošanu u.c. aspektus.10
Tomēr, lai arī vairums cilvēku apzinās pārmaiņu nepieciešamību, liela daļa tām tomēr pretojas. Dž.O.Tūls ir izvirzījis 30 hipotēzes par to, kāpēc cilvēki pretojas pārmaiņām un kā galvenās var minēt: lielu piepūli, lai īstenotu pārmaiņas, cilvēki baidās no nezināmā, lielu daļu apmierina esošais stāvoklis, katram no mums ir savs uzskats, dažādas un nesavienojamas vērtības, neticība par spējām atrisināt jaunos uzdevumus.11
…
