Nāvessods - būt vai nebūt

Domāju, ka uz mūža iesodzītie būtu jānodarbina smagā fiziskā darbā, tas kalpotu kā darba terapija un lietderīga nodarbe ik dienu. Tāpat arī uzskatu, ka ik vienam ieslodziīajam, ja viņš to vēlas, jādod iespēja kontaktēties ar kapelānu vai psihologu.

Novērtējuma pamatojums
Manu nostāju pret nāvessodu ietekmē ētiskie apsvērumi - mans pamatarguments ir tas, ka nevienam no mums nav tiesību atņemt dzīvību citam, lai arī kādus pārkāpumus viņš būtu veicis. Manuprāt, nogalinot kādu pat slepkavu, mēs arī kļūstam par slepkavām. Slepkavas sodīšana ar slepkavību ir bezjēdzīga. Tā noliedz līdzcietību un nemazina nežēlību. Kaut arī mūža ieslodzījums nebūt nav nekas cilvēcīgs, tas tomēr neatņem cilvēkam tiesības dzīvot. Izciešot mūža ieslodzījumu, cilvēks ir spiests izvērtēt savu rīcību un pārdomāt tās sekas, neskatoties uz to, vai viņš pats atzīst savu vainu vai nē. Neatgriezenisko seku apzināšanās arī kalpo kā visaugstķais sods par noziegumu.
Nāvessoda pilnīga atcelšana būtu viens no humānas sabiedrības priekšnosacījumiem, pamats ētiska priekšstata veidošanai par cilvēka dzīvību kā neaizskaramu pamatvērtību.
…