Secinājumi
1. Agresija ir cilvēka izpausmes veids, kurai ir negatīva izteiksme. Agresija ir mērķtiecīga un motivējoša darbība. Tā parādās kā signāls, kas norāda uz emocionāli - motivatīvās sfēras pārkāpšanu. Tai piemīt dažādas intensitātes pakāpes, kas tiek noteiktas pēc citu cilvēku vērtējuma, vadoties pēc morālajām normām, ētikas, sabiedrības pieņemtajām normām un likumiem. Agresija var būt vērsta pret sevi kā mazohisms vai pašnāvība. Agresijai var būt gan individuāls, gan sociāls raksturs. Agresijai nav viens konkrēts raksturojums vai definīcija.
2. Pastāv dažādi agresiju stimulējoši faktori. Par galveno uzskatu vēlmi atmaksāt, kad cilvēks cer uz taisnīgu rezultātu; vai arī ja agresīva uzvedība attiecīgā grupā tiek uzskatīta kā normāla. Pieaugušo agresija rodas kā sekas pēc bērnībā gūtajām psiholoģiska rakstura traumām. Bērns izvēlas sev vispiemērotāko uzvedības modeli. Bērniem, kuri agresiju izpauž uz āru, to ātri var novērst, jo tās ir tikai izpausmes, bet savā iekšienē bērns ir tīrs. Agresīvu uzvedību var iemācīties, iegūt kā rakstura īpašību.
3. Agresijai ir vairāki veidi un paveidi, kuri atšķir labdabīgu agresiju no ļaundabīgas. Tā mēdz būt instrumentāla vai naidīga; verbāla vai neverbāla; pasīva vai aktīva; kā arī tīša vai nejauša. Katram cilvēkam ir noteikts agresivitātes potenciāls. Dzīvē var tikt izmantotas gan pozitīvās, gan negatīvās tendences. Negatīvās tendences tiks izmantotas tad, ja cilvēks saskarsies ar frustrāciju vai dažādiem frustrācijas paveidiem, kas noved līdz negatīvam emociju pārsvaram. To sekas var būt kā psiholoģiskā aizsargreakcija.
4. Pats svarīgākais ir tas, ka agresiju var mazināt un kontrolēt. Lai to kontrolētu un mazinātu, var piekopt katarses metodi un jāanalizē sava rīcība attiecīgā situācijā. Ja spēj apzināties savus agresijas impulsus un kontrolēt vai mazināt tos, tad aug emocionālais intelekts un sociālā kompetence.
Nobeigums
Tā kā agresijas tēma mūsdienu sabiedrībā ir ļoti aktuāla, domāju, ka sākumā sev nostādītos darba mērķus esmu izpildījis. Esmu atradis vairākas agresijas definīcijas un uzzinājis galvenās teorijas pieejas, kas ir pētījušas agresijas rašanos un veidošanos. Uzzināju, ka agresija ir destruktīva darbība un kopumā tā definēta, kā uzvedība ar mērķi kaitēt. Agresija cilvēkiem tiek klasificēta vairākos veidos, piemēram, labdabīgā un ļaundabīgā. Tā mēdz būt instrumentāla vai naidīga; verbāla vai neverbāla; pasīva vai aktīva; kā arī tīša vai nejauša. Instinkta teorijas (Freida psihoanalitiskā un evolucionārās) uzskata, ka agresija ir iedzimta, neizbēgama, un tās izpausmes ir grūti kontrolējamas. Freids uzskata, ka agresijas cēlonis ir cilvēka nāves instinkts tanatos, turpretim Lorencs uzskata, ka agresīvās enerģijas avots ir cīņas par izdzīvošanu instinkts. …
