Baiļu emociju īpatnības pirmsskolas vecuma bērniem

Viena no bērna tuvākajām mikrovidēm ir ģimene. Ģimenē bērns attīstās un aug., bet ne vienmēr ģimene spēj nodrošināt bērnam patstāvīgu mieru. Pat tā mīlestība, ko sniedz viņam vecāki nespēj aizsargāt pret iekšējiem un ārējiem negatīvajiem pārdzīvojumiem, ar ko bērns var sastapties dzīvē. Šādi notikumi vieš bērnos visdažādākās emocijas.
Viena no šādām emocijām ir bailes. Ir bērni, kuri baidās no tumsas, no spokiem, no ūdens vai no suņiem. Savu reizi bērns izrāda agresiju, raud, niķojas. Neatkarīgi no vides, kurā bērns aug un vecāku naudas maka biezuma, šīs emocijas ir bērnības pavadones, kuras vēlāk būs klātesošas arī pieaugušo vecumā.
Bailes agri vai vēlu izjūt visi cilvēki. Tāds ir kaut cik domājoša cilvēka liktenis, un tas ir normāli. Kas gan mūs bīdītu uz priekšu, ja nebūtu baiļu? Un kas mūs piespiestu meklēt un atklāt, ja ne tās? Visi pakāpieni cilvēces attīstības ceļā, daudzi zinātniskie atklājumi, visi mākslas un literatūras veikumi tika balstīti uz emocijām, kam ir draudoša nokrāsa.
“Bailes - emocionāls stāvoklis, saistīts ar bīstamas situācijas priekšnojautu. Bailes galējas izpausmes ir šausmas un panika.” [Psiholoģijas vārdnīca]
Reakcija, kas vienā gadījumā var glābt dzīvību, citā situācijā var būt nepiemērota.Bailes no briesmām ir dabiska reakcija, un citos apstākļos, pirms tūkstoš gadiem - tās palīdzēja izdzīvot un neradīja nekādu ļaunumu.
Rodas loģisks jautājums, kādēļ rodas bailes, kādi ir to rašanās cēloņi? Ir saprotams, ja cilvēkam rodas bailes draudīgo ārējo apstākļu ietekmē, bet, kas rada iekšējās bailes, kuras prāts nespēj novērst. Tās bieži saistās ar apjukumu, jo savu iekšējo briesmu priekšā nereti cilvēks jūtas pavisam bezspēcīgs, kas savukārt pastiprina baiļu rašanos.…