Ievads komunikācijas teorijā

Mūzika ir potenciāli analogs kods. Analogu daba ir vispār mierīga, nosvērta: cenšoties saprast vai klasificēt to dabu, mēs uzspiežam digitālās atšķirības uz tās.
Reprezentacionālie kodi tiek izmantoti lai radītu tekstus, kad ir ziņas, kuras var eksistēt neatkarīgi no citiem faktoriem. Tekstus sastāda no ikoniskām un simboliskām zīmēm. Prezentacionālie kodi ir indeksāli, tie nevar apzīmēt kaut ko paši par sevi un bez kodētāja. Tie norāda uz komunikatora viedokli un viņa dotā brīža sociālo stāvokli. Neverbālā komunikācija tiek veikta ar prezentacionālo kodu - žestu, acu kustību un balss tembra - palīdzību. Neverbālie kodi norāda tikai uz tā brīža situāciju.
Semiotikā denotatīvā apzīmēšana vai denotācija izsaka attiecības starp apzīmējumu un apzīmējamo.
Konotācija - semiotikā tiek raksturota kā kultūras vai personiskās attieksmes pievienošana darbībās ar zīmēm, piem., literāra teksta lasīšana nav vienkārša zīmju atpazīšana.
Retorika ir praktiska zinātne, māksla, tā ir teorija par līdzekļiem un iespējams, kā pārliecināt citus. Retorika ir vispārīgās izglītības pamats. Daiļrunības izmantošana ārēja efekta sasniegšanai; ārēji izskaistināta, bet mazsaturīga runa, vārdi bez dziļāka seguma, bez patiesa pārdzīvojuma.
…