Rūķi dodas pie Latgales bērniem

Šī projekta idejas pirmsākumi varētu būt meklējami sešus gadus atpakaļ, kad kādai studentu grupai radās skaista, dzīva pasaka daudziem Latvijas bērniņiem. Tagad šie draugi darbojas dažādās sfērās – ir gan juristi, gan finansisti, gan TV vai apdrošināšanas kompāniju u.c. darbinieki , kuri apzināti izvairās no liekas publicitātes – kā jau īsti Rūķi – saglabājot noslēpumainību un brīnumainību... Tomēr visi turpina ieplānot gada nogalē laiku, lai realizētu šo projektu.
Neskatoties uz to, ka pirms šī pasākuma realizācijas tā izmaksas un finanšu pusi būtībā nav iespējams prognozēt, to varam dēvēt par projektu, jo “..Projekts ir īslaicīgs centienu kopums, kura laikā jāsasniedz kāds noteikts mērķis. Katram projektam ir savs sākums un beigas. (..) to vada cilvēki, to ierobežo nepietiekams resursu daudzums. (..) Tradicionāli projekta jēdzienu skaidro kā secīgu pasākumu kopumu, kas veicami noteiktā laika periodā, noteikta finansējuma robežās un noteiktu mērķu sasniegšanai, lai uzlabotu faktisko situāciju.” ( 1./ 20.-21.lpp.) Nav divu vienādu projektu, un, lai arī cik līdzīgi tie nešķistu un lai arī kāds būtu paredzamais iznākums, katram būs kaut kas unikāls, tikai konkrētajam projektam savdabīgs.
“Visi projekti rada pārmaiņas. Tie rada jauno un dažreiz sagrauj veco. Šīs pārmaiņas var būt gan lielas, gan mazas un var radīt vai nu nenozīmīgu, vai arī nozīmīgu iejaukšanos ikkatra iesaistītā cilvēka dzīvē. Projekti liek mainīt mums vietas, kur strādājam, un veidu, kā strādājam. “ ( 1./ 24.lpp.) …