Apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto sieviešu tiesību aizsardzība

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apkopojot paveikto darbu autore grib atzīmēt vairākus aspektus, kuri ir attiecināmi uz apcietināto un notiesāto ar brīvības atņemšanu sieviešu tiesību aizsardzības kopumā. Jāatzīst, ka normatīvie akti attiecība uz ieslodzīto tiesības vēl joprojām pārdzīvo reformu stadiju.
Izstrādājot kvalifikācijas darbu, autore nonāca pie būtiskiem secinājumiem un priekšlikumiem. Pēc šī kvalifikācijas darba uzrakstīšanas autores secinājums ir sekojošs: neatkarīgi no tā, kur cilvēks ir dzimis, audzis, kādai rasei piederīgs, visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības, tās ir katra cilvēka tiesības. Tiesības visiem vienādas neatkarīgi no valsts likumiem un neatkarīgi, kur šis cilvēks atrastos.
Autore centās pievērst uzmanību tēmai, kurai parasti nav lielas publicitātes. Ja rezumējam, ka ieslodzītas ir sabiedrības daļa, visādā ziņā ikvienai ieslodzītai pēc soda izciešanas tiek dota reāla iespēja reintegrēt sabiedrībā, tad minētās cilvēku kategorijas tiesību aizstāvībai ir arvien pieaugoša loma.
Kvalifikācijas darba autore izpildīja pētījuma uzdevumus:
1. Noskaidroja apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto sieviešu tiesību izpratni starptautiskajos un Latvijas normatīvajos dokumentos un juridiskajā praksē;
2. Analizēja apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto sieviešu tiesību aizsardzības aktualitātes starptautisko un Latvijas normatīvo aktu skatījumā;
3. Sniedza ieskatu apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto sieviešu tiesību attīstībā;
4. Analizēja apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto sieviešu tiesību aizsardzības atsevišķus aspektus: tiesību uz saraksti, tiesību uz darbu, tiesību uz izglītību, tiesības uz saskarsmi ar bērniem.
5. Izstrādāja secinājumus un priekšlikumus apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto sieviešu tiesību aizsardzībā.
Secinājumi:
1. Cilvēktiesības Latvijā ir nostiprinātas Satversmes 8. nodaļā "Cilvēka pamattiesības", kas ir pieņemta 1998. gadā un sastāv no 28 pantiem. Tā ietver gan pirmās, gan otrās paaudzes cilvēktiesības, kā arī vairākas trešās paaudzes cilvēktiesības: personu, kuras pieder pie mazākumtautībām, tiesības, un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. 116. pants nosaka vērtības, kuru aizsardzībai pieļaujami vairāku cilvēktiesību ierobežojumi: tās ir citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība.
…