Kā bija agrāk?
Bībele vēsta, ka arī pašam Dievam bijis tikai viens dēls, Jēzus Kristus, tomēr gadsimtu gaitā kristīgās mācības sekotāji tika mudināti "augļoties un vairoties". Latvieši ilgu laiku apzinīgi sekoja šim aicinājumam, kam bija arī praktiska nozīme: vēl pirms gadsimta lielākā daļa latviešu dzīvoja laukos un nodarbojās ar lauksaimniecību, tādēļ darbarokas bija ļoti vajadzīgas. Senākos laikos viena bērna ģimenes bija liels retums, jo apstāties pie viena bērna bija pārāk riskanti. Pirms modernās medicīnas attīstības liela daļa bērnu nemaz nenodzīvoja līdz pilngadībai, tādēļ bērnu radīšanā dominēja princips: jo vairāk, jo labāk. Mūsdienās stāvoklis ir mainījies: vecāki nereti izvēlas ieguldīt visus resursus vienīgā bērna izaugsmē, nevis sadala spēkus uz vairākiem bērniem. Tomēr viena bērna ģimenēm nākas rēķināties ar stereotipiem, kas saglabājušies sabiedrības apziņā. Daudzi uzskata, ka būt vienīgajam bērnam ir pretdabiski. Viena bērna ģimene ir anomālija, kas pēdējo paaudžu laikā Latvijā kļuvusi par plaši izplatītu parādību. Demogrāfijas pētnieks Ilmārs Mežs kā galveno iemeslu min nepietiekamo atbalstu ģimenēm ar bērniem. Vecāki redz, ka ģimenes ar diviem un vairāk bērniem ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, tādēļ vilcinās radīt otro bērnu.
Papardes zieda pētījumā uz jautājumu, kas ģimenēm traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu, izplatītākā atbilde bija nestabilitāte ienākumos. Tāpat bieži tika minēts piemērota partnera trūkums, karjeras plāni, veselības problēmas u.c. Eiropas Savienības valstu vidū Latvija izceļas arī ar augstāko vientuļo māmiņu īpatsvaru: 23% bērnu audzina tikai viens no vecākiem.
…
