Mana Zenta Mauriņa

Zenta Mauriņa – daudzpusīga un talantīga. Viņa spēja sajust vārdos neizsakāmas sāpes un neaprakstāmu prieku. Talantīgā sieviete varēja lidot iztēles padebešos un reizē atrasties uz sadzīviskās zemes. Viņa prata izcīnīt cilvēku cieņu un mīlestību. Zenta Mauriņa nealka pēc žēluma, līdzjūtības, tikai gribēja būt līdzvērtīga, bet panāca daudz vairāk. Viņa kļuva par paraugu mums, latviešiem, par elku eiropiešiem, par draugu visiem, kas šo draudzību spēja attaisnot. Izcilā māksliniece pasaulei atdeva sevi visu, pretī negaidot neko. Šo nesavtīgo, iedvesmojošo esejisti nav iespējams neapbrīnot.
Kas Zentas Mauriņas dzīvē un daiļradē likās neparasts man? Tas, ka rakstniece visas savas izjūtas, emocijas un sāpes ielika esejās. Neapšaubāmi augstu vērtēju arī Zentas Mauriņas tieksmi iegūt aizvien jaunas zināšanas, panākumus studiju un dzīves laikā. Nevar nepamanīt arī viņas neizsīkstošo iedvesmu, spītību, drosmi un apņēmību, ar kādu viņa sasniedza mērķus.
Manuprāt, visos laikos cilvēki ir centušies izvairīties no tiem, kuriem ir grūtības, no tiem, kuriem sāp, no tiem, kuri ir slimi vai citādāki. Zenta Mauriņa savās esejās parāda attieksmi pret sevi, un tā, pēc manām domām, ir drosmīga rīcība. …