Recenzija par Umberto Eko romānu "Bodolīno"

Bodolīno mīlēja vairākas sievietes, un katra no viņām Bodolīno deva kādu apskaidrību. Šīs sievietes bija: viņa pirmā mīlestība jeb karaļa sieva, jeb viņa pamāte; viņa vienīgā sieva un arī sieviete-kaza, kura bija Bodolīno lielā mīlestība. Katra no viņām bija daļa no Bodolīno dzīves konkrēta posma. Karaļa sievu viņš iemīlēja kā jauns puišelis un ilgu laiku Bodolīno nemaz nebija precējies. Tikai jau pusmūžā viņš apprecēja kādu ļoti jaunu meiteni, kuru Bodolīno vairāk mīlēja kā meitu nevis kā sievu, tomēr, kad pēc tam, kad viņa nomira dzemdībās, Bodolīno ļoti pārdzīvoja, ka neveltīja savai sievai pietiekami daudz uzmanības, bet veltīja to karam. Savukārt vēl pēc kāda laika Bodolīno sastop savu mūža lielo mīlu, kas, kā vēlāk noskaidrojas, ir pa pusei cilvēks, pa pusei kaza. Kad viņa paliek stāvoklī, viņiem nācās šķirties, jo to noteica tradīcijas. Nav teikts vai bērns nāca pasaulē, vai nē. Iespējam, ka tas būtu Bodolīno mantinieks.
Visspilgtākie notikumi bija tie, kad Bodolīno reiz teiktais sāka piepildīties. Guntis Berelis, literatūras kritiķis: „Melos dzimst patiesība, un izdomāt vēsturi - tie varbūt ir visskaistākie meli pasaulē.” …