Kāpēc lasīt, ja var nelasīt?

Daiļliteratūras stila grāmatu lasīšanai nav jēgas. Kāpēc šī nodarbe ir nelietderīga? Tādēļ, ka lasot tiek patērēts, pazaudēts laiks, kas nekad netiks atgūts un būtu bijis noderīgāks citām izklaidēm. Tāpēc, ka uzrakstīto burtu lasīšanai nepieciešama dažādu līmeņu domāšanas samaitāšana. Protams, arī tāpēc, ka izvairīšanās no grāmatu lasīšanas ietekmē daudz ko vairāk nekā tikai pašu lasītāju, pretēji tam, ko tautā mēdz daudzināt: „Lasām jau tikai paši priekš sevis”.
Grāmatas teksts ir kāda cilvēka domu lidojums, ielkts rāmjos, pareizās literārās konstrukcijās, lai to būtu vieglāk uztvert maksimāli daudz ļaudīm un lai ar to varētu pelnīt, protams. Vienā lapaspusē var tikt aprakstīts viens mirklis vai vesels dzīvesstāsts (ja pacenšas ļoti, ļoti – vairāku paaudžu). Lasot šo kāda cita atklāsmju atkailinājumu, mēs cenšamies atrast ko noderīgu sev. Lai to izdarītu, jāsaplūst ar autora domu gaitu. Ja tas neizdodas, ir vilšanās.…