Lai mirušie apglabā savus mirušos

Nobeigums
Mēs visi esam aicināti sekot Dievam, katram tas ir cits ceļš, bet mērķis ir viens. Arī Jēzus, sludinādams uz zemes, aicināja cilvēkus pievienoties viņam. Tomēr neviens no viņiem nespēja izprast, ko nozīmē sekot Jēzum. Šo vārdu “sekot" var saprast divējādi - sekot burtiski, ejot aiz kāda vai sekot Jēzum, kļūstot par Viņa mācekli.
Brīdī, kad Jēzus cilvēku aicināja, vienmēr bija kāds apstāklis, kas viņam lika pārdomāt, pateikt “vēlāk" vai nepārtraukti skatīties atpakaļ. Vienam tas bija materiālais stāvoklis, cilvēks nebija gatavs no tā atteikties, kādam citam tā bija ģimene, bet vēl kādam nepārraujamas saites ar pagātni. Tomēr Jēzus nemitējās aicināt un ar savu dzīves pieredzi parādīt, ko viņš prasa no sava sekotāja.
Brīdī, kad Jēzus izsaka vārdus, ka mirušajiem pašiem ir jāaprok savi mirušie, Viņš norāda, ka mūsu mazticība, nedrošība un pārlieku lielā pieķeršanās pasaulīgajai dzīvei mūs nogalina. Tas mūs nogalina ne fiziski, bet garīgi. Pat ja mēs dzīvojam godīgi, pelnām naudu godīgi, savā sirdī mēs tomēr tādi neesam. Noliedzot Dievu un liekot tam gaidīt mēs nocietinām savas sirdis, bet nocietināta sirds vairs nav dzīva, tā neredz patiesību, tā nedzīvo tā kā tā varētu dzīvot - piepildīta ar Dieva mīlestību.
 
…