Friča Brīvzemnieka ieguldījums latviešu literatūrā un kultūrā

Savā laikā darbīgi palīgi bija man uz Maskavu sasūtījuši prāvu Latviešu tautas teiku un pasaku krājumu no Vidzemes un Kurzemes malu maliņām. Pēdējos gados šis krājums neaiztikts gulēja plauktā, jo lielā nevaļā nevarēju ne domāt ar to nodarboties. Bet apcerot, ka minētās garamantas krātas un man izticētas, lai tās “zinībai un tautai par labu”, nāktu ļaudīs, sāku domāt, kā atvieglināt savu sirdsapziņu pret saviem cieņā godā turamiem līdzstrādniekiem, kas no manis aicināti, kopīgiem krājēju darbiem labprāt ziedojuši savu laiku, savus pūliņus, pat savu naudas grasi. Galā man iešāvās prātā lūgt Latviešiem jau pazīstamo darbinieku tautas teiku un pasaku arodā A. Lerha - Puškaiša kungu, lai pievieno manu krājumu savējam klāt un lai kopā ceļ tos sakārtotus gaismā. Puškaiša kungs to laipni apņēmās un, ar parastu veiklību ātri un krietni darba lielāko daļu nobeidzis, atdod šinī grāmatā savai tautai atpakaļ to, ko daži no viņas dēliem no tās noklausījušies. Varu droši liecināt, ka pats, pēdējos gados etnogrāfiski rakstniecīgus darbus nestrādājis, gan labāki nemaz nebūtu paspējis sakrātās garamantas priekš grāmatas sagatavot, kā to še padarījis Latviešu lielākais tautas teiku un pasaku krājējs un gaismā cēlējs mūsu dienās. - Sirsnīgi paldies par pastrādāto darbu tam un visiem saviem līdzstrādniekiem Latviešu etnogrāfijā, kurus vecā draudzībā mīļi sveicinu, tos lūgšus lūgdams mani laipni aizbildināt, ka tiem tik ilgi bija jāgaida, iekams viņi nu pieredz sava darba drukātos augļus.…