Elīna Zālīte

Elīnas Zālītes pirmie dzejoļi parādījās atklātībā 1923. gadā. 1930. gadā iznāca viņas pirmais un vienīgais dzejoļu krājums “Sila ziedi”. Tas guva tādu lasītāju atsaucību, ka jau nākamajā gadā sekoja atkārtots izdevums. Arī tas drīz pazuda no grāmatnīcu plauktiem, un “Sila ziedi” piedzīvoja vēl trīs izdevumus 1934. gadā, 1937.g., 1940. g.
Kas tad nosaka Elīnas Zālītes dzejas popularitāti? uz to netiešu atbildi dod dzejniece pati. Rakstā “Par dzeju, dzejniekiem un lasītājiem”, kas publicēts 1927.gadā, viņa saka: „…radāt cilvēku ar viņa labām un sliktām īpašībām, raudat un smejaties ar viņu un galvenais – mīlat viņu. Un ticat, ka jūs radīsit atbalstu lasītāju sirdīs…”
Patiesa, sirsnīga mīlestība pret cilvēku caurstrāvo arī visu Elīnas Zālītes daiļradi. Cilvēka dvēseles izjūtas un pārdzīvojumi gan nemiera un sāpju, gan līksmas pacilātības un drošu pārdomu brīžos – tā ir viņas dzejas galvenā tēma, kura risināta saistībā ar cilvēka mūža gājumu, turklāt ļoti vienkāršā, saprotamā un dzejiski tēlainā formā. …