Boņs J.Klīdzēja romānā "Cilvēka bērns"

Cilvēka bērns dzīvi izprot kā nu varēdams, vienam tas ir vieglāk, citam grūtāk, bet laika gaitā mēs katrs sākam izveidot savu plānu dzīvei un audzējam savu lielo personību. Mēs katrs esam bijuši cilvēka bērns un tāds bija arī Boņs... Boņs vēl bija bērns, viņam bija tikai septiņi gadi. Priekš šāda vecuma puikas viņa domāšana bija interesanta. Viņš mūsu tā saucamos sīkumus uztvēra ar lielu sarūgtinājumu kā, piemēram, kad Lidija un Jezups aizveda viņa suni Žiku, kas Bonifācijam bija kļuvis tuvs draugs – viņi kopā devās gandrīz itvisur, bet kad Žiku veda prom, tad Bonim tas bija kā ar dunci sirdī, sirds draugus taču nav tik viegli atrast. Boņam tas bija sāpīgi, viņā plosījās dusmas un naids, pār viņa lūpām izsprāga melni vārdi.