Izglītību Rainis turpina iegūt Rīgas pilsētas ģimnāzijā, klasiskajā nodaļā. Dzīvo pansijā pie B. Dīriķa, „Baltijas vēstneša” izdevēja. Te rodas iespēja izmantot Dīriķa personisko bibliotēka. Var apgūt jaunāko latviešu daiļliteratūru. Tur Jānis izlasījis visu latviešu literatūru, tikai ne „Bālās grēfienes”. Interesi saista arī J Češihina „Baltijas vēstures hronikas” un K. Valdemāra „Ceļotāja vēstules”. Visus mācību gadus Rainis turpina nodarboties ar latviešu folkloras, etnogrāfijas, mitoloģiju studijām. Mācību laikā Rainis sāk tulkot A. Puškina darbus, atzīmē ieceres un saraksta prozas fragmentus „Imanta”. Kā pats Rainis saka: „Man tautas gara mantas ir tik tuvas un pazīstamas kā tādas lietas, kas man pieder no bērnības un jaunības. Folkloras studijas, kas man sākās ar Dīriķa skapi, iet cauri visai jaunībai, cauri augstskolai un vēlāk visu laiku.”
Jauneklis vēro laikraksta izdošanas tehniku, kas vēlāk noder redaktora gados. Rainis iepazīstas ar Bībeles saturu, kuru uztver kā mītu un leģendu kopojumu. Kaut arī audzis tradicionālā dievbijības atmosfērā, līdz ar sistemātisku izglītību sāk izprast dabas likumu noteicošo nozīmi Visuma izzināšanā. Rainis: „... apmēram 15 gadu vecumā, es izlasīju Bībeli cauri, pārdzīvoju reliģisku krīzi un kopš tā laika kļuvu ateists.”