Atziņas par izlasītajiem darbiem

Mārtiņš Boiko raksta, ka mirušo redzēšana sapnī būtu jāsaprot kā zīme, ka vajag par viņu noturēt aizlūgumu, parasti mirušo ofīciju, lai atvieglotu dvēseles ciešanas šķīstītavā. Šādus sapņus sauc par lūguma sapņiem. Sapņus parasti iedala brīvas formas jeb netipizētos sapņos un tipizētos sapņos.
Z-Latgalē un DR-Latgalē uzskata, ka, ja mirušajam vajag, lai par viņu aizlūdz, viņš šo vajadzību izsaka simbolos, piemēram, viņš sapnī saka: „ man salst kājas”, „man tur cimdu nav” vai arī „man maizes trūkst”. Latgales dienvidrietumos un rietumos mirušie savu vajadzību pēc aizlūgšanas pauž tieši.
Ja mirušie sapņos nerādās, viņiem nevajag, lai par viņiem notur lūgšanas.
Bez lūguma sapņiem ir arī pateicības sapņi, kuros mirušie pateicas par aizlūgumiem.Dace Bula raksta par Eiropas identitāti un, ka ar identitātes jautājumiem galvenokārt nodarbojas antropoloģija, etnoloģija un folkloristika.
20. gs. sešdesmito gadu beigās izveidojās jauna zinātnes nozare- “Eiropas etnoloģija”.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija cenšas iekļauties Eiropas vidē. ‘’Eiropa mūs nesapratīs” ir teiciens, kura nozīme gadu gaitā kopš Latvija ir neatkarīga ir manījusies, jo tagad Latvijai ir būtiskāka loma Eiropā nekā tad. Šo teicienu lieto ne tikai masu medijos, bet arī kultūras tekstos un mutvārdu saziņā. D. Bula raksta, ka „Eiropa tiek pieminēta ikdienas situācijās, kam nav nekāda sakara ar globāliem politiskiem procesiem.”
Eiropu var uzskatīt ne tikai kā ģeogrāfisku, politisku, ekonomisku, bet arī kā kultūras un sociālu centru. …