Visām seksuāli orientētām būtnēm ir raksturīga savstarpēja pretējo dzimumu pievilkšanās. Bet tā kā O. Veiningers uzskata, ka vīrieši un sievietes ir tikai tipi, kas tīrā veidā nekur nepastāv, tad autors apgalvo, ka nedrīkst apmierināties ar vārdiem, ka dzimumu pievilkšanās cenšās savest jebkuru maskulinitāti ar jebkuru feminitāti.
Katram cilvēkam ir noteikta, tikai viņam raksturīga gaume attiecībā uz pretējo dzimumu. Autors salīdzināja sieviešu, kuras bija mīlējis viens vīrietis fotoattēlus un gandrīz vienmēr tika atrastas līdzības starp šīm sievietēm - augums, figūra, seja, pie sīkākas salīdzināšanas līdzības bijā pat pirkstu galos. Autors atzīmē, ka katra sieviete, kas spēcīgi pievelk vīrieti, vīrietī uzreiz apzināti vai neapzināti izsauc atmiņas par tām sievietēm, kas agrāk analoģiski ietekmējušas viņu.
Gandrīz mums katram ir kādi pazīstami cilvēki, kuru gaume mūsos izsauc izbrīnu. Jau Darvins skaidro, ka pat augiem un dzīvniekiem ir sava gaume attiecībā pret otru dzimumu. Autors atzīmē, ka dzimumu pievilkšanās likums ir gandrīz bez izņēmumiem. Ir gadījumi, kad šis likums arī nedarbojas, bet tad gandrīz vienmēr var norādīt uz momentiem, kas vai nu aiztur nepastarpinātas gaumes izpaušanos vai izsauc tieksmi tajos gadījumos, kad nepastarpinātas iespaids nerodas. Tādos gadījumos par viņiem mēdz teikt, ka viņi viens otram nepiestāv, izsakot miglainu skaidrojumu, ka katrā cilvēkā ir zināmas īpašības , pateicoties kurām cilvēki nav pret viņu pilnīgi vienaldzīgi.
Ne katrs vīrietis var aizstāt jebkuru citu vīrieti un ne katra sieviete var aizstāt jebkuru citu sievieti, tā lai nebūtu sajūtams nekāds satraukums.
…
