Edvarts Virza darbā "Pansija pilī"

Edvarts Virza bija godkārīgs un patstāvīgs, un cieši bija apņēmies kļūt par visu laiku lielāko latviešu dzejnieku. Kā savus paraugus atzina vienīgi frančus. Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc Edvarts atzina A.Eglīša mātes literātes spējas – viņa tulkoja no franču valodas. A.Eglīša tēva dzejoļu krājumus Virza diezgan indīgi kritizēja.
Edvarts bija ļoti maza auguma, kas parasti visus izbrīnīja. Tāpēc viņš centās pēc iespējas mazāk sēdēt, jo tas, ka viņa kājas apsēžoties nesniedzās līdz grīdai, viņā radīja diskomfortu. „Virza esot tik mazs, ka varot ērti pastaigāties zem gultas ar izplestu lietussargu”.
Augums Edvartam bija robusts, muskuļains un fauniski spalvains, ar spēcīgu rokas spiedienu. „Viņam bija spēcīgas rokas ar spīlēm līdzīgu spiedienu”.
Virzam patika liela auguma cilvēku sabiedrība un lielas kuplas sievietes. Tad auguma pretstati izskatījās vēl ērmīgāk. „...lēni kāpa mūsu dižākā un staltākā auguma literāts...un mazākais latviešu dzejnieks pusteciņus traucās viņam līdzās...”.
Virzam bija spēcīga un valdonīga balss, laba un joņojoša ritma izjūta. Ar savu sparīgo un, asu ironiju, bagāto valodu viņš aizrāva pārējos un allaž vadīja sarunas, gluži nemanot, tās pievēršot mākslām un dzejai.…