R.Blaumaņa stāsta "Pērkona negaiss" analīze

1.Šī stāsta galvenā tēma ir attiecības starp stingro tēvu un vieglprātīgo dēlu, kā arī pazudušā dēla motīvs. Tēvs mīl savu dēlu, ļauj tam zināmu vaļu, bet visumā tomēr nesaprot jaunās paaudzes dzīves alkas. Dēls savukārt tiecās pēc citādas dzīves, kādas nebija tēva sētā, taču, kā atrast īsto ceļu, viņš nezināja.
2.Šajā darbā risinātas problēmas saistībā ar nesaskaņām starp jauno un veco paaudzi. Blaumanis jautā: „Pie kā vaina bij meklējama, ka Krustiņš bij kļuvis vieglprātīgs un palaidnīgs?” Visu vērību veltījot rūpēm par mantu, tēvam nepietika laika vienīgā dēla audzināšanai. Manuprāt, tieši tāpēc Krustiņš bija aizgājis pa uzdzīves ceļu. Diemžēl turpmākie tēva centieni ieaudzināt dēlā godprātību neizdevās, jo, kā rakstīja Blaumanis novelē „Purva bridējs”, „kas viņš ir, tas viņš paliek, runā šā vai tā vai nerunā nemaz”. Otrkārt, saskatu problēmu sabiedrības ietekmē uz cilvēku. Vai draugi un sabiedrība iespaido cilvēka raksturu un rīcību? Pēc manām domām, cilvēks gribot negribot ietekmējas no citu teiktā.…