Arvja Lāča 2.dzejoļu krājums "Pretstati"

Brālis
Es lūkojos senā pagātnē,
Lai atrastu saistības, atrastu likumus,
Kuri palīdzēt manai dzīvei var.
Tad atceros savu brāli,
Drosmīgo un vareno,
Kurš savām sāpēm tik viegli galu rada.
Ja nebūtu viņa,
Ja nebūtu notikuma pagātnē,
Tad iespējams nebūtu es vairs šeit.
Jo viņš man lika saprast,
Ka lai gan šī dzīve ir tik grūta un skumja,
Lai gan tajā tik daudz vilšanos un apmulsuma,
Taču iespējams šī ir pati labākā dzīve.
Ne vienmēr kaut kas ir labs, ja viss tajā labs,
Dažreiz pat maza daļiņa labā to padara labu.
Tāpat ir dzīvē šajā, kurā dzīvojam mēs.
Vien dēļ tām mazajām daļiņām:
Ticības, cerības, mīlestības,
Dzīvoju es.…