Vasaras siltumam atkāpjoties, daba cīnās pret rudens dzestrumu, ietinot kokus dažādās izteiksmīgās krāsas. Rudens ir kā sētnieks, kurš ar savām vēju slotām noslauka pēdējos vasaras krāšņumus, kas atblāzmojas pēdējos saules staros, pirmajās rudens peļķēs un lietū. Lapas kokos sāk mainīt krāsu un birst zemē, un tās satver brāzmainie rudens vēji un virpuļu virpuļiem nes pa gaisu. …
Rudenīgs rīta vējš pārskrēja pāri kalniem, tīrumiem, mežiem, pāri purviem, ezeriem. Viegli nodrebēja rasotā zāle, lēni galotnes nolieca koki, putnu balsis tapa skaļākas...