Atziņas, kas nenoveco

Atziņas ir tikai vārdi, kurus rakstījuši daudzi pasaulslaveni filozofi, rakstnieki vai dzirdēti no pavisam nepazīstamām personām attiecīgajā brīdī. Bet arī šādas atziņas ir ar gudru domu, daudzas no tām pat ir kļuvušas par tautas gudrībām. Tie ir tikai vārdi, bet to būtība ir daudz dziļāka, nekā varētu šķist sākumā. Šīm atziņām nereti tic un pat vadās pēc tām savā dzīves ceļā. Arī es. Tāpat, kā ar Mērfija likumiem, tajos vienmēr var atrast kādu saistību ar savu dzīvi, ar pieredzēto un sajusto.
Lai kur es lasītu kādu no atziņām, visbiežāk tās ir par mīlestību, reizēm pat šķiet, ka par to vien visi domā, bet kā nu ne. Tā ir visur – gaisā, ūdenī, uz zemes un katrā dzīvā dvēselē. Vispārināt nedrīkst, bet nespēju noticēt, ka kādā tā varētu nebūt. Nav svarīgi pret ko – kaķēnu, kurš mājās palicis vai nekad nav bijis, cilvēku, ko vienmēr ilgojas satikt, parādību, jā, arī lietu, sauli vai abus kopā var mīlēt. …