Jānis Ezeriņš

Rakstnieks. Dzimis 1891. gadā Biksēres (tagadējā Sarkaņu) pagastā, miris 1924. gadā Rīgā. Beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā (1910). Strādājis par skolotāju Lazdonā, Barkavā un Saikavā. 1914. gadā mobilizēts armijā, taču veselības dēļ atvaļināts. Ārstējies no tublekulozes Abhāzijā. No 1919. līdz 1922. gadam vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literāro daļu.

daiļrade

J. Ezeriņš ir īsprozas meistars. Rakstījis galvenokārt anekdotiskās noveles žanrā, viņa darbiem raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Nozīmīgi ir J. Ezeriņa veiktie klasikas darbu tulkojumi (Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne" un citi darbi, vecfranču teika "Okasēns un Nikoleta", Džovanni Bokačo "Noveles", Stendāla "Sarkanais un melnais").…