Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Antracīts" analīze

Atziņas pēc krājuma izlasīšanas
Viss dzīvē ir nepieciešams normas robežās, arī vientulība. Katram cilvēkam ir nepieciešama vientulība, bet tā nedrīkst būt par daudz: “Vientulība ir šad tad vajadzīga, bet es sarijos un sāku slīkt.”
“Ticēt var akli, bet šaubīties vajag pamata.”
“No neziņas nav jākaunas. Ir jākaunas no neesošas zināšanas.”
Cilvēki ir pārāk daudz pārņemti ar savu ikdienas rutīnu, ka nemaz necenšas saskatīt un piedzīvot kaut ko savādāku: “Mēs katru rītu, vēl lāgā nepamodušies, ielecam tajos vakardienas biezajos pelēkos pelnos un neapzinādamies noblietējam par savu šodienas asfaltu”.
“Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem. Un, kas ir noķerts vējš? Tas, ka par lēnu skrien.” (Cilvēks, var sasniegt vairāk, ja vien vēlas un dara visu, lai sasniegtu mērķi).
“Tu nedrīksti ar kāju spert nevienu dienu.”

…