Nākoša dzīves jēga bija pabeigt vidusskolu. Jaunā skola mani iepazīstināja ar maniem topošiem labākiem draugiem. Visvairāk pieredzes es saņēmu vidusskolas laikā. Kā labāk kavēt stundas, lai klases audzinātāja par to neuzzināja. Kā nemācoties veselus trīs gadus nolikt eksāmenus. Es satiku savu draugu, nu jau puisi, kuram es varu uzticēties. Es jautāju Dievam, lai viņš man norāda, ka mēs neesam viens otram radīti, bet pagaidām atbildes nav, vai es to nedzirdu. Vismaz man liekas, ka ja tu esi gatavs atdod VISU lai otrs cilvēks būtu laimīgs- tad tas cilvēks ir tavs, un es labprāt pavadītu savas vecumdienas ar viņu un mūsu mazbērniem kopā.
Vidusskolas laikā es apmeklēju Zviedriju, Šveici, Krieviju, Poliju, Itāliju, Baltkrieviju, Somiju, Vāciju un Somiju. Tas bija brīnišķīgs, bezrūpīgs laiks. Tajā laikā es domāju, ka man iet visgrūtāk nekā pārējiem. Bet es kļūdījos.
Šobrīd, mācoties Rīgas Stradiņa Universitātē Māszinības programmā, es saprotu, ka viss, kas bija iepriekš- bērnu spēlītes. Šobrīd man ir grūti tikt galā ar kolokvijiem un līdz ar to arī ar sesiju. …