Ievads
Šo tēmu es izvēlējos tāpēc, ka politiskā situācija valstī ir jautājums, par kuru šobrīd runā gan lielie valstsvīri, gan studenti, gan bezpajumtnieki.
Tēma ir svarīga un aktuāla, jo visiem ir svarīgi, kas notiek zemē, ko sauc par dzimteni. Ne tikai Latvijā ir krīzes un bankrota laiks, bet arī visā pasaulē.
Laiks, kad pietrūkst naudiņas, lai atļautos to, ko vēlas sirsniņa, bet pataupīt naudu, lai students varētu tik mājās, lai vecāki varētu pabarot savus augošos bērnus, lai cilvēks atdotu bankai parādu un nepaliktu bez mājās, siltuma un ērtībām.
Politiķi groza galvas un neko saprātīgu nemāk teikt, ja nu vienīgi izmet kādu anglisku frāzi, kas pierāda to, ka politiķi taupa arī uz angļu valodas kursiem.
Jaunieši, kuru vecākiem nav darba, aiz bezjēdzības sāk protestēt, un pierāda, ka mūsdienu jaunieši ir primāri noskaņoti, jo nekādu labāku risinājumu, kā apmētāt Saeimas namu ar bruģi, aplaupīt Vecrīgas veikalus, tā iedzenot Latviju vēl lielākā krīzē.
Šajā referātā, būs neliels ieskats, par to, cik veiksmīgs ir šīs gada sākums, kas iesākās ar pasaules ekonomisko krīzi, un kāda Latvija ir 2009. gadā.
Manas pārdomas.
Atceros, kad es biju maziņa un ciemojos pie vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Uz kumodes stāvēja skaists, smags stikla trauks, ko vecmāmiņai bija atvedusi radiniece no Kanādas. Traukā bija skaisti, lieli, oranži apelsīni. Piegāju pie kumodes, bet kārotiem augļiem netiku klāt. Pastiepu roķeli un sataustīju pašu trauka maliņu. Knibināju sev tuvāk, tuvāk.. līdz ar milzīgu troksni stikla brīnums ar apelsīniem nokrita lejā, augļiem izbirstot, bet traukam izsitot robu. Vecmāmiņa šausmīgi pārdzīvoja. Deficīts taču! No ārzemēm!!! Bet vecvecmāmiņa teica - Kas tu galīgi dulla esi par kaut kādu stikla bļodu satraukties? Priecājies, ka mazajai uz kājiņām neuzkrita.
Par tagad valstī esošo krīzi runājot, es atrodu aizvien vairāk un vairāk plusu.
Piemēram esmu pamanījusi, ka veikalos pārdevējas palikušas laipnākas. Loģiski. Tagad kad darbiņš ir jātur abām rokām, neviens neatļausies būt vienaldzīgs pret pircēja interesēm. Jaunajā gadā "Rimi" kasierīte novēlēja visus iespējamos labumus un aiz manis bija gara, gara rinda :) Neviens nesteidzināja. Visi vienkārši gaidīja savu kārtu.
Ne tikai mana ģimene, bet arī man zināmie ļautiņi sākuši piedomāt, kur un kā ēd. Arvien aktuālāki paliek mājās gatavotie ēdieni. Izpaliek kaut kas žigli iepirkts veikalā vai ēdnīcās nopērkamais. Mājās gatavotais vienmēr ir labāks, gardāks un veselīgāks. …
