1. Pusbībele.
Kā Annelei, tā arī Jancim Bībele bija kaut kas ļoti svēts un neaizskarams. Vecāmāte bija solījusi, kad Jancis mācēs pietiekami labi lasīt, tad viņam iedošot kādu grāmatu. Arī nodaļas sākumā atkal pierādījās, cik ļoti bērnam patīk atrasties starp pieaugušajiem.
2. Jaunsgads.
Šajā nodaļā atkal pierādījās, cik Jancis ir mērķtiecīgs. Viņš pats, bez mammas palīdzības, sadabūja alvu un sarunāja, lai viņa uztaisa panniņu, kurā kausēt laimītes. Bērniem varētu lasīt tikai šo fragmentu par laimīšu liešanu. Kā ideju svētkiem. Viņiem un bērnu ģimenēm. Jo es atceros, ka arī savā bērnībā lēju laimītes. Tas bija tik liels piedzīvojums. To tiešām vajag izbaudīt katram bērnam .
3. Klētiņa deg.
Jancim ļoti duālas sajūtas. No vienas puses viņam bija ļoti bail un viņam bija jāsteidzas glābt mantas, bet tad, kad tas bija izdarīts, viņš vēlējās ko citu-redzēt liesmas līdz debesīm. Šīs fragments nodaļā ir līdzīgi, kā ar vectēvu. Kad Jancis gribēja, lai vectēvs nomirst, jo tad viņš varētu iet ārā spēlēties. Šīs abas nodaļas pierāda tikai to, ka bērnam vēl nav spēja domāt kā pareizi, viņi domā, kā viņiem būtu interesantāk. Viņos vēl nav attīstījusies šī spēja, kas ir pieaugušajiem.
4. Ledus.
Ne tikai bērnam ir interesanti iet palīgā pieaugušajiem, bet arī viņam vajag pieaugušo palīdzību. Tā šajā nodaļā bērniem bija jāgaida svētdiena, lai pieaugušie varētu uztaisīt viņiem atrakciju uz ledus. Arī es esmu redzējusi šo atrakciju dzīvē, tā izskatās iespaidīgi. Braukusi gan neesmu, bet tas varētu būt jautri.
5. Skolā.
Svarīga un nenoliedzami spilgta atmiņa ir par skolas sākumu. Pirmajām skolas gaitām. Arī šajā grāmatā bez šīm atmiņām neiztikt.
…
