Jaunietis literatūrā

Secinājumi
Jaunība noteikti ir visskaistākais, patiesākais un gaišākais laiks dzīvē, kad cilvēks piedzīvo neaizmirstamus notikumus, pirmo reizi iemīlās, uzsāk patstāvīgu dzīvi un izjūt brīvības garšu.
Izlasot visas trīs grāmatas, es nonācu pie secinājuma, ka jebkurā laikā jaunieši ir bijuši aktīvi, radoši, drosmīgi un dumpīgi. Tieši jaunībā pazūd bailes riskēt, uzdrīkstēties un kļūdīties, jo nav bijušas nepatīkamas pieredzes, kura varētu apturēt un likt padomāt pirms rīcības.
Protams, visus nevar pielīdzināt vienam. To es sapratu, lasot Zentas Ērgles grāmatu „Starp mums, meitenēm, runājot…”, jo Baiba nebija tik vieglprātīga un neapdomīga kā citi jaunieši. Turpretī, Rūtas Šepetis grāmatas „Starp pelēkiem toņiem” galvenā varone, neskatoties uz sarežģītajiem dzīves apstākļiem, bija tikpat dumpīga un bezbailīga kā Jāņa Joņeva grāmatas „Jelgava 94” varonis. Kopumā visiem jauniešiem piemita līdzīgas rakstura īpašības- sabiedriskums, bezbailība riskēt, neapdomība, neatlaidība, cīņas spars un radoša aktivitāte.
Analizējot šos darbus, es sapratu, ka laiks iespaido jauniešu iespējas, mērķus un problēmas, taču nemaz neietekmē raksturu.
…