Recenzija A.Vallikas romānam "Kā tev klājas, Anna?"

Autore labi iepazinusi un izprot jauniešus. Viņa ļoti precīzi spēj atklāt pusaudzes iekšējo pasauli. Pusaudžu gados visos laikos, ne tikai mūsdienās, cilvēkam atklājas daudz problēmu. Šī ir robežšķirtne starp bērnu un pieaugušo pasauli. Bērnības zemes durvis ir aizvērtas, bet pieaugušo pasaulē šis lielais bērns vēl nevar ieiet. Bērnības likumi vairs nedarbojas, bet pieaugušo- vēl ne. Pusaudzis it kā mīņājas uz šī sliekšņa. Reizēm viņu apkārtējie un viņš pats vēl uztver kā bērnu, reizēm- kā pieaugušo. Šis ir vētru un dziņu, un sevis meklēšanas laiks. Pusaudžu prātus nodarbina tik daudz problēmu- viņi bieži vien nav apmierināti ar savu ārējo izskatu, viņu prātu nodarbina attiecību veidošana ar pretējo dzimumu, mainās uzskati par draudzību, viņi meklē savu vērtību sistēmu, mainās attiecības ar vecākiem, bieži viņi tieši pusaudžu gados rodas sarežģījumi bērnu un vecāku attiecībās. Neprasme rast problēmām risinājumu izlaužas kā nepiemērota, neadekvāta rīcība, tas ir pusaudžiem raksturīgi, un to savā romānā attēlo arī A. Vallika. Pusaudzis viens pats vēl neprot sarežģītas problēmas risināt, viņš slēpjas bēgot, dažreiz- atkarībās, dažreiz- draugu kompānijā. Anna nonāk tādā vidē un tā saucamo draugu kompānijā, ar kādu savā līdzšinējā dzīvē vēl nav sastapusies- šeit visi smēķē, iedzer “grādīgos”. Kaut gan sākumā Annai cigaretes un alkohols nešķiet vilinoši, lai neizskatītos savādāka par citiem, viņa arī pamēģina šos “aizliegtos augļus”. …