Romāna "Mērnieku laiki" tēlu raksturojums

Mērnieku laiki. Tēlu raksturojumi. LIENA. Viņa bija skaista, slaida meita ar tumšbrūniem matiem un acīm, pašos jaukākos dzīvības gados. Laipnība, līdzcietība un jauks dzīvības prieks ziedēja kupli viņas vaigā. Smaidi uz viņas lūpām bija „skaisti ā rīta blāzma” pie debesīm un nereti zibēja tiem cauri asa, bet nevainīgi jocīga viltībiņa, „it kā patlaban lecošas saules stari”. No mātes viņa mantojusi iedzimtu nervozitāti, smalkus un jūtīgus nervus, no tēva-šķīstu sirdi. Oļiniete nespēj Lienu negatīvi ietekmēt. Liena ir ne vien piemīlīga, lēnīga un jautra, bet apstākļu vadīta, arī stingra un apzinīga, kas valdzina ne vien ar sievišķību, bet arī ar savu nopietno, krietno raksturu. PRĀTNIEKS. Prātnieks raksturots kā izveicīgs, apķērīgs, aukstasinīgs un cietsirdīgs augļotājs un sveša mantas noblēdītājs. Viņā nav vienkāršs un mazs blēdītis, bet dižens, kas spēj cilvēku likteni turēt savās rokās, virza abu pagastu darbību un saimniecisko dzīvi, sastāda abos pagastos milzīgu blēžu un neliešu partiju, pret kuru nobālē pat profesionālā blēža Grabovska darbi Čangalienā. Visur viņš panāk savu gribu, sagrābj varu, atļauju neprasīdams. Prātnieks labi pazīst cilvēkus un izmanto tos saviem nolūkiem. RAŅĶIS. Blēdis un aukstasinīgs slepkava, kas par pāris tūkstošiem uzņēmās Grabovski nogalināt. Raņķis slavina savu klajo egoismu. ŠVAUKSTS. Švauksts arī tiecas noliegt savu personību: buldurē vāciski, ģērbjas pilsētnieku drēbēs, sprauž acenes uz deguna un valkā baltus cimdus, tāpat kā Pietuks- piesavinās svešus izteikumus, domas, nesaprotamus vārdus un izteicienus. Ar savu vācisko runāšanu cenšas pievērst sev Lienas uzmanību, bet tā prot viņu smalki atraidīt, nepiemirsdama atjokot.