A.Eglīša noveles "Ģīmetne" analīze

1.Kādas pārdomas ierosina teksts?
‘’Ģīmetne’’ ir pārdomu rosinoša novele par cilvēka dabu, par atkarībām, iedvesmas avotiem, gribasspēku un šo trauslo robežu starp postu un panākumiem. Konkrēti man radās pārdomas par mākslinieku dzīves skarbo daļu, ja bohēma pārvēršas par dzīvesveidu, un izpriecām laicigi netiek pielikts punkts. Anšlavs Eglītis šajā daiļdarbā radījis notikumu, sajūtu un emociju kokteili, kurā atspoguļojis gan pilnīgu pagrimumu, gan slavas virsotni, nojaucot robežu starp šīm galējībām, atklājot, ka pat viena vienīga glezna var būt pietiekami spēcigs iemesls, lai kāda cilvēka dzive pilnībā mainītos.
2.Kas veido literārā darba saturu? Kādas problēmas tiek risinātas?
Teksta pamatā ir galvena varoņa Klāva Raipala, kā novelē minēts – kādreiz atzītā un veiksmīgā dekoratora, tagad sabiedrības padibenes – iekšējie un ārējie pardzīvojumi un problēmas. Uzskatu, ka galvenā problēma ir atkarība – alkaholisms. Klāvam tas ir pieradums-ikdiena, no kā viņš nespēj atteikties, un kas vienreiz jau sagandējis viņa dzīvi – jauneklis pazaudējis karjeru un mīļoto sievieti, kaut arī sākumā šī atkarība škitusi tik vien kā aizraušanās. un otrreiz noveles beigās šis trauceklis to izdara pavisam – sagandē vīrieša dzīvi. Pats Klāvs savā raksturā ir vājšs, to secinu pēc nespējas turēties pretī glāzītei, un šādās atkarības nespēj pārvarēt vāja rakstura cilveki. …